{"id":6461,"date":"2014-01-11T11:57:03","date_gmt":"2014-01-11T11:57:03","guid":{"rendered":"https:\/\/theatre.local\/laikmetiga-teatra-programma-forte-forte-alvis-hermanis\/"},"modified":"2014-01-11T11:57:03","modified_gmt":"2014-01-11T11:57:03","slug":"laikmetiga-teatra-programma-forte-forte-alvis-hermanis","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/laikmetiga-teatra-programma-forte-forte-alvis-hermanis\/","title":{"rendered":"Laikmet\u012bg\u0101 te\u0101tra programma forte forte. Alvis Hermanis"},"content":{"rendered":"<p><\/p>\n<p>R\u012bgas &#8211; Eiropas kult\u016bras galvaspils\u0113tas programm\u0101 iek\u013caut\u0101 laikmet\u012bg\u0101 te\u0101tra programma\u00a0<em>forte forte<\/em>\u00a0ir Eiropas\u00a0vado\u0161o re\u017eisoru izr\u0101\u017eu s\u0113rija gada garum\u0101.\u00a0<em>forte forte<\/em>\u00a0vieno t\u0113mu loks, kura centr\u0101 ir indiv\u012bda un varas, norm\u0101l\u0101 un nenorm\u0101l\u0101, person\u012bbas un masu, un savstarp\u0113j\u0101s attiec\u012bbas uz lielo v\u0113sturisko notikumu fona un glu\u017ei ikdieni\u0161\u0137\u0101 kontekst\u0101. Programmu atkl\u0101j iev\u0113rojam\u0101 latvie\u0161u re\u017eisora Alvja Herma\u0146a izr\u0101des, kas\u00a0iestud\u0113tas\u00a0\u0101rpus Latvijas.<\/p>\n<p>Minhenes Kamerte\u0101tris<br \/>\n<strong>V\u0112LIE KAIMI\u0145I<\/strong><br \/>\nR\u012bgas Kinostudij\u0101 \u0160mer\u013ca iel\u0101 3<br \/>\nSestdien, 25. janv\u0101r\u012b 19.00 \/ Izr\u0101de ir izp\u0101rdota!<br \/>\nSv\u0113tdien, 26. janv\u0101r\u012b 18.00 \/ Izr\u0101de ir izp\u0101rdota!<\/p>\n<p>V\u012bnes Burgte\u0101tris<br \/>\n<strong>T\u0112VI<\/strong><br \/>\nR\u012bgas Kinostudij\u0101 \u0160mer\u013ca iel\u0101 3<br \/>\nCeturtdien, 30. janv\u0101r\u012b 19.00 \/ Izr\u0101de ir izp\u0101rdota!<br \/>\nPiektdien, 31. janv\u0101r\u012b 19.00 \/ Izr\u0101de ir izp\u0101rdota!<br \/>\nSestdien, 1. febru\u0101r\u012b 19.00 \/ Izr\u0101de ir izp\u0101rdota!<\/p>\n<p>Dokument\u0101l\u0101 filma<br \/>\n<strong>VAIR\u0100K NEK\u0100 DZ\u012aVE<\/strong><br \/>\nKinote\u0101tr\u012b\u00a0<em>Splendid Palace<\/em>\u00a0Elizabetes iel\u0101 61<br \/>\nPirmizr\u0101de otrdien, 28. janv\u0101r\u012b 19.00<br \/>\nSeansi no 29. janv\u0101ra<\/p>\n<p><strong>SARUNAS PAR HERMA\u0145A TE\u0100TRI<\/strong><br \/>\nJaun\u0101 R\u012bgas te\u0101tra mazaj\u0101 z\u0101l\u0113 L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a iel\u0101 25<br \/>\nPiektdien, 31. janv\u0101r\u012b un sestdien, 1. febru\u0101r\u012b<br \/>\nIeeja bez maksas<\/p>\n<p>R\u012bko Latvijas Jaun\u0101 te\u0101tra instit\u016bts, tel. 67228477.<\/p>\n<p><strong>Herma\u0146a te\u0101tra instinkts<\/strong><br \/>\n<em>Zane Kreicberga<\/em><\/p>\n<p>&#8220;Vi\u0146\u0161 prasa, lai m\u0113s aizmirstam savu ego un tikai sp\u0113l\u0113jam raksturu. Rietumu te\u0101tr\u012b nekas t\u0101ds tikpat k\u0101 vairs nenotiek,&#8221; &#8211; t\u0101 darbu ar Alvi Hermani raksturo n\u012bderlandie\u0161u izcil\u0101 aktrise Elsie de Brauw, kas sp\u0113l\u0113 titullomu vi\u0146a izr\u0101d\u0113 &#8220;Wassa&#8221; (2012) Minhenes Kamerte\u0101tr\u012b. Berl\u012bnes\u00a0<em>Schaub\u00fchne<\/em>\u00a0aktrise Ursina Lardi, kas sp\u0113l\u0113 citas Maksima Gorkija lugas &#8211; &#8220;Vasarnieki&#8221; (2012) &#8211; interpret\u0101cij\u0101, saka: &#8220;Alvis tic te\u0101trim. Kop\u0101 ar vi\u0146u m\u0113s vienk\u0101r\u0161i sp\u0113l\u0113jam, t\u0113lojam savas lomas. M\u0113s rad\u0101m te\u0101tri.&#8221; Neviltotais prieks un dzi\u013c\u0101 cie\u0146a, ar k\u0101du aktieri izsak\u0101s par darbu pie Alvja Herma\u0146a, vedina dom\u0101t, ka &#8220;vecmod\u012bgais&#8221; re\u0101lpsiholo\u0123iskais sp\u0113les stils, kuram Alvis notrausis pamat\u012bgu putek\u013cu k\u0101rtu, aktualiz\u0113 kaut ko te\u0101trim \u013coti b\u016btisku un, iesp\u0113jams, m\u016bsu tehnolo\u0123iju un inform\u0101cijas laikmet\u0101 da\u013c\u0113ji piemirstu. Alvja Herma\u0146a te\u0101tra centr\u0101 vienm\u0113r ir cilv\u0113ks, un st\u0101sts ir par to, ko cilv\u0113ks j\u016bt (vai vairs nej\u016bt). Vi\u0146\u0161 pats, man\u0101 uztver\u0113, ir m\u016bsdienu dom\u0101t\u0101js, kur\u0161 t\u0101 viet\u0101, lai rakst\u012btu filozofiskus trakt\u0101tus, iestud\u0113 izr\u0101des. Un, ja filozofa galvenais instruments domas iemieso\u0161anai ir v\u0101rds, tad Alvim Hermanim tas noteikti ir aktieris.<\/p>\n<p>Alvis Hermanis pats ir ieguvis aktiera izgl\u012bt\u012bbu un sevi d\u0113v\u0113 par re\u017eijas autodidaktu. \u0160\u0137iet, ka vi\u0146am piem\u012bt \u012bpa\u0161s te\u0101tra instinkts, kas vienl\u012bdz labi darbojas visda\u017e\u0101d\u0101kaj\u0101s izpausm\u0113s. Turkl\u0101t Hermanis iet pret straumi, un reiz\u0113m pamatstraume pagrie\u017eas vi\u0146a virzien\u0101. Ta\u010du tad, kad esam apradu\u0161i un sapratu\u0161i, ka &#8220;Herma\u0146a te\u0101tris ir t\u0101ds&#8221;, vi\u0146\u0161 p\u0113k\u0161\u0146i maina kursu, it k\u0101 k\u0101rt\u0113jo reizi atg\u0101dinot, ka te\u0101tris ir dz\u012bv\u0101 m\u0101ksla un neprognoz\u0113jam\u012bba ir t\u0101 b\u016btisks raksturlielums. V\u0113l nesen Hermanis da\u017e\u0101dos v\u0101ciski run\u0101jo\u0161o zemju te\u0101tros atg\u0101din\u0101ja Eiropai krievu klasikas neizsme\u013cam\u0101s bag\u0101t\u012bbas un reabilit\u0113ja Sta\u0146islavska metodi, pirms tam vi\u0146\u0161 kop\u0101 ar Jaun\u0101 R\u012bgas te\u0101tra aktieriem nodev\u0101s antropolo\u0123iskiem laikabiedru p\u0113t\u012bjumiem, kas realiz\u0113j\u0101s vesel\u0101 izr\u0101\u017eu s\u0113rij\u0101 vair\u0101ku gadu garum\u0101, st\u0101stu st\u0101st\u012b\u0161anas metodei k\u013c\u016bstot par \u012bstu laikmet\u012bg\u0101 te\u0101tra tendenci. Nu Alvis ir piev\u0113rsies operai un spo\u017ei start\u0113jis Zalcburgas festiv\u0101l\u0101, Berl\u012bnes Komiskaj\u0101 oper\u0101, bet janv\u0101r\u012b atr\u0101d\u012bs publikai Jan\u0101\u010deka &#8220;Jenufu&#8221;\u00a0<em>La Monnaie<\/em>\u00a0oper\u0101 Brisel\u0113.<\/p>\n<p>2003. gad\u0101 Alvis Hermanis sa\u0146\u0113ma\u00a0<em>Montblanc\u00a0<\/em>jauno re\u017eisoru balvu, 2007. gad\u0101 sekoja Eiropas Jaun\u0101 te\u0101tra realit\u0101tes balva, 2010. gad\u0101 &#8211;\u00a0<em>Nestroy<\/em>\u00a0Te\u0101tra apbalvojums un Berl\u012bnas M\u0101kslu akad\u0113mijas Konr\u0101da Volfa balva. 2012. gad\u0101 \u0160veices \u017eurn\u0101la<em>\u00a0Du<\/em>\u00a0aptauj\u0101 te\u0101tra eksperti no 20 valst\u012bm ierindoja Hermani dek\u0101des ietekm\u012bg\u0101ko te\u0101tra person\u012bbu pirmaj\u0101 desmitniek\u0101. Hermanis ir veidojis te\u0101tra un operas iestud\u0113jumus V\u012bnes Burgte\u0101tr\u012b, Maskavas N\u0101ciju te\u0101tr\u012b, Minhenes Kamerte\u0101tr\u012b,\u00a0<em>Emilia Romagna<\/em>\u00a0te\u0101tr\u012b Moden\u0101, Berl\u012bnes \u0160aub\u016bn\u0113, \u0136elnes Pils\u0113tas te\u0101tr\u012b, Zalcburgas festiv\u0101l\u0101, Berl\u012bnes Komiskaj\u0101 oper\u0101 un citur. \u201ePlatonova\u201d iestud\u0113jums V\u012bnes Burgte\u0101tr\u012b tika iek\u013cauts\u00a0<em>Theatertreffen 2012<\/em>\u00a0izr\u0101\u017eu skat\u0113.<\/p>\n<p>Laikmet\u012bg\u0101 te\u0101tra programma\u00a0<em>forte forte<\/em>\u00a0un Alvja Herma\u0146a viesizr\u0101des ir R\u012bgas &#8211; Eiropas Kult\u016bras galvaspils\u0113tas notikums, un to atbalsta nodibin\u0101jums\u00a0&#8220;R\u012bga 2014&#8221;, Kult\u016bras ministrija, Valsts Kult\u016brkapit\u0101la fonds, Latvijas Valsts me\u017ei, G\u0113tes Instit\u016bts, R\u012bgas Kinostudija, Jaunais R\u012bgas te\u0101tris, R\u012bgas nami, transporta komp\u0101nija &#8220;Airos&#8221;, komp\u0101nijas NA un PXB, Albert Hotel, Clear Channel, Diena, R\u012bgas Laiks, Veto.<\/p>\n<p><\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>R\u012bgas &#8211; Eiropas kult\u016bras galvaspils\u0113tas programm\u0101 iek\u013caut\u0101 laikmet\u012bg\u0101 te\u0101tra programma forte forte ir Eiropas vado\u0161o re\u017eisoru izr\u0101\u017eu s\u0113rija gada garum\u0101. Programmu atkl\u0101j iev\u0113rojam\u0101 latvie\u0161u re\u017eisora Alvja Herma\u0146a izr\u0101des, kas iestud\u0113tas \u0101rpus Latvijas.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":6462,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[102],"tags":[],"class_list":["post-6461","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-arhivets"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/6461","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=6461"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/6461\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/6462"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=6461"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=6461"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/theatre.kondrats.dev\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=6461"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}